ducinājums
ducinājums -a, v.; reti
1.Paveikta darbība, rezultāts → ducināt1.
PiemēriBija dzirdami dobji ducinājumi. Nevarēja saprast, vai tie ir tāli artilērijas grāvieni vai pērkons.
- Bija dzirdami dobji ducinājumi. Nevarēja saprast, vai tie ir tāli artilērijas grāvieni vai pērkons.
Avoti: 2. sējums