dumjš
dumjš -ais; s. -a, -ā
dumji apst.
1.Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
PiemēriKristiņa ir briesmīgi dumjš meitēns. Reizēm viņa mammiņai sāk prasīt to, kā nemaz nav un ko nevar dabūt..
- Kristiņa ir briesmīgi dumjš meitēns. Reizēm viņa mammiņai sāk prasīt to, kā nemaz nav un ko nevar dabūt..
- Turklāt, ja ne visi, tad laba daļa taču nebija tik dumji, ka neredzētu Platuma sliktās puses.
- Un mēs stāvējām abi vēsajā vakarā, Jauni un dumji..
Stabili vārdu savienojumiDumjš (arī stulbs) kā ēzelis. Dumjš kā zābaks.
- Dumjš (arī stulbs) kā ēzelis idioma — sar. Saka par dumju cilvēku.
- Dumjš kā zābaks idioma — sar. Ļoti dumjš.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDumjš skatiens.
- Dumjš skatiens.
- Dumja rīcība.
- Izdarīt dumji.
1.2.Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
PiemēriDumjš joks.
- Dumjš joks.
- Dumja dziesma.
1.3.apst. Savienojumā ar «būt» formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli.
PiemēriNu ir dumji!
- Nu ir dumji!
Avoti: 2. sējums