duļķains
duļķains -ais; s. -a, -ā
duļķaini apst.
1.Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums. Neskaidrs. Pretstats: dzidrs.
PiemēriDuļķaina upe.
- Duļķaina upe.
- Duļķains strauts.
- Duļķains dīķis.
- Pa izrakto grāvi uz Varžupīti plūda duļķains ūdens. Tālākie kaimiņi žēlojās, ka upītei vairs neesot agrāko gadu dzidruma.
- Pāri laipai krākdama gāžas duļķaina straume.
- Daugava ir nemierīga, duļķaina un strauja.
1.1.Tāds, kas satur cietu, parasti necaurspīdīgu, daļiņu piemaisījumu (parasti par minerāliem).
PiemēriDzintars var būt gan dzidrs, gan duļķains, gan.. necaurspīdīgs.
- Dzintars var būt gan dzidrs, gan duļķains, gan.. necaurspīdīgs.
1.2.Neskaidrs, saplūdis (par krāsu toņiem).
PiemēriDarbu [gleznu] toņi sākumā vēl ne ikreiz gluži tīri, kolorīts vietumis duļķains, bez tā dzidruma, svaiguma, krāsu piesātinātības, kas raksturo viņa vēlākos darbus.
- Darbu [gleznu] toņi sākumā vēl ne ikreiz gluži tīri, kolorīts vietumis duļķains, bez tā dzidruma, svaiguma, krāsu piesātinātības, kas raksturo viņa vēlākos darbus.
1.3.Neskaidrs, nespodrs, blāvs (par acīm).
PiemēriGūsteknis bija gandrīz aprakts, brīvi grozījās tikai viņa sarkanmatainā galva, un.. [karavīrā] skatījās duļķainās ārprātīga cilvēka acis.
- Gūsteknis bija gandrīz aprakts, brīvi grozījās tikai viņa sarkanmatainā galva, un.. [karavīrā] skatījās duļķainās ārprātīga cilvēka acis.
1.4.pārn. Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
PiemēriTie ir viņi... pusaudži ar vecīgajām sejām, ar duļķainiem dzīves uzskatiem, nelaimīgu ģimeņu auklējumi un vieglas dzīves tīkotāji.
- Tie ir viņi... pusaudži ar vecīgajām sejām, ar duļķainiem dzīves uzskatiem, nelaimīgu ģimeņu auklējumi un vieglas dzīves tīkotāji.
- Kāpēc viņa [Rūta] ir tik tīra un stipra... Kāpēc šī duļķainā dzīve viņai iet pāri kā rāvains strauts gludam, dzeltenam akmentiņam...
Avoti: 2. sējums