Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dvīņi
dvīņi -ņu, v.
dvīnis -ņa, v.
dvīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
Piemēri..turcietei.. piedzimuši dvīņi - zēns un meitene.
  • ..turcietei.. piedzimuši dvīņi - zēns un meitene.
  • ..Kaspars domāja par saviem dvīņiem, un viņš ar gandarījumu juta, ka viņa dzīvei bez mūžīgajām neveiksmēm un vientulības ir arī savs mērķis - viņa bērni.
  • Dvīņi ir.. līdzīgi pēc ārienes..
  • Pašas jaunākās meistarsacīkšu dalībnieces ir Kanādas indiāņu dvīnes..
  • pārn. Militārisms un reakcija - tie, var teikt, ir dvīņi..
  • «Tātad jūs ar Andreju esat dvīņu brāļi?» - «Jā,» Kaspars klusi atbildēja. «..pašam atkal dvīņi?» - «Dvīņi ...»
  • pārn. Autostacijas dvīņu brālis - topošais centrālais pasts.
  • Abas dvīņu māsas ir labas vingrotājas..
  • Tie [kuģi] ziemeļjūrā apguva jaunu zvejas paņēmienu, vilka siļķu lomus ar dvīņu trali. Katrs tralējums, kurā vienlaikus piedalījās abi kuģi, ilga ap divām stundām..
  • ..latviešu klēts attīstījusies kā savrupēka. Šī celtne muzejā pārstāvēta gan kā maza vientelpas ēciņa, gan kā ēka ar divām telpām jeb dvīņu klēts.
Stabili vārdu savienojumiDvīņu brālis. Dvīņu klēts.
Avoti: 2. sējums