dīkā
dīkā apst.
1.Bezdarbībā (par cilvēku). Nenodarbināts (parasti par zirgu).
PiemēriGatviņš palīdzēja bērniem, kur vien varēja, ne brītiņa nestāvēdams dīkā.
- Gatviņš palīdzēja bērniem, kur vien varēja, ne brītiņa nestāvēdams dīkā.
- Mārtiņš apgalvoja, ka ķēve arī aizpagājušā ziemā drusku klepojusi, tas tāpēc, ka dīkā vien stāvot un tauki apaugot ap sirdi.
1.1.Tādā stāvoklī, kad netiek izmantots darbā (par mašīnām, ierīcēm).
Piemēri..daudzas upes un ostas aizsalst, navigācija jāpārtrauc un kuģi.. spiesti stāvēt dīkā.
- ..daudzas upes un ostas aizsalst, navigācija jāpārtrauc un kuģi.. spiesti stāvēt dīkā.
- Iestāžu automašīnas nestāv dīka, - te ar vienu, te otru darbinieku tās aizbrauc pa kalnainajiem Latgales ceļiem..
1.2.Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
Piemēri..aizņemtās papuves papuvēšanas gadā ražo, kamēr vēlīnā papuve stāv dīkā un «atpūšas».
- ..aizņemtās papuves papuvēšanas gadā ražo, kamēr vēlīnā papuve stāv dīkā un «atpūšas».
- ..tie [traktori] uzplēš vēl palikušās atmatas un vecaines, vilkdami aiz sevis lielos daudzlemešu arklus, kas apvērš gadiem dīkā trupējušo zemes velēnu..
- Kaila, saplaisājusi zeme... Tūkstošiem hektāru kopš neatminamiem laikiem neapstrādāti gulēja dīkā..
Avoti: 2. sējums