Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dūmot
dūmot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Degot radīt dūmus. Virzīt dūmus gaisā.
Piemēri..vakariņās mēs cepam zivis. Ugunskurs viegli dūmo, uz pannas sviestā čurkst foreles..
  • ..vakariņās mēs cepam zivis. Ugunskurs viegli dūmo, uz pannas sviestā čurkst foreles..
  • Tālu, citās jūrās, dūmoja tvaikoņu skursteņi, preču straumes plūda šurpu un turpu..
  • Tomēr Lodes vārdu tālu daudzina. Tur pavisam nesen sāka dūmot jauna, ļoti svarīga Latvijas uzņēmuma - drenu cauruļu rūpnīcas - skurstenis...
  • pārn. Viegls miglas šķidrauts dūmo vēl pār ezeru, pār kuru veci vītoli izpleš savus zarus..
1.1.Slikti degt, radot daudz dūmu.
PiemēriZaļa malka stipri dūmo.
  • Zaļa malka stipri dūmo.
  • Visi.. vēlas nopirkt tādu malku, kas krāsnī.. nevis čukstētu un dūmotu, bet degtu sprakšķēdama.
1.2.Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
PiemēriVirtuvē plīts dūmo.
  • Virtuvē plīts dūmo.
1.3.Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem). Radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
PiemēriVīrieši vispār nepievērsa teiktajam vērību un dūmoja kā katlu mājas skursteņi, apkures sezonu uzsākot.
  • Vīrieši vispār nepievērsa teiktajam vērību un dūmoja kā katlu mājas skursteņi, apkures sezonu uzsākot.
  • Pīpēm dūmojot, vīri sprieda par labākām dienām.
2.trans. Radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām).
PiemēriDūmot ābeles ziedēšanas laikā.
  • Dūmot ābeles ziedēšanas laikā.
2.1.Laist dūmus virsū (bitēm, lai tās nedzeltu).
PiemēriDūmot bites.
  • Dūmot bites.
2.2.Dūmos žāvēt (gaļu, zivis).
PiemēriDūmot gaļu dūmenī.
  • Dūmot gaļu dūmenī.
  • Dūmojot jāuzmanās, lai liesma neskartu gaļu, lai tā neapdegtu.
Avoti: 2. sējums