gļēvulīgs
gļēvulīgs -ais; s. -a, -ā
gļēvulīgi apst.
1.Tāds, kas parasti ir gļēvs1.
PiemēriMārtiņš Lieknis nespēja kļūt tik nožēlojams, lai cilvēki pat pēc viņa nāves novērstos no viņa kā no sīka, gļēvulīga cilvēciņa..
- Mārtiņš Lieknis nespēja kļūt tik nožēlojams, lai cilvēki pat pēc viņa nāves novērstos no viņa kā no sīka, gļēvulīga cilvēciņa..
- Viņš parasti bija gļēvulīgs, ar naidīgu attieksmi pret apkārtējiem..
- pārn. Vai lēnība ir nopelns, vai tas ir tikums.., tā ir nejēdzība, jo ir gļēvulīga, nespēdama pretoties ļaunumam.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriGļēvulīgs raksturs.
- Gļēvulīgs raksturs.
Avoti: 3. sējums