gļēvs
gļēvs -ais; s. -a, -ā
gļēvi apst.
1.Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
PiemēriGļēvs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGļēvs skatiens.
1.2.Tāds, kurā izpaužas pagurums, tāds, kam trūkst spraiguma (par sejas vaibstiem).
PiemēriGļēva, apvītuši uzdzīvotāja seja... Kā ar asu tērauda spalvu iezīmēts garīgs un fizisks pagurums.
1.3.Nesaspriegts, bez vingruma (par ķermeņa daļām, ķermeņa kustībām).
PiemēriGļēvas rokas spiediens.
2.pareti Nenorūdīts, vārgs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriKalšanai tas [zēns] vēl esot par gļēvu, kalējs mēdza teikt, nevarot nokalt ne pakava naglas.
Avoti: 3. sējums