gļēvums
gļēvums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → gļēvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī gļēvulība.
Piemēri..viņa neatrada vārdus, kā nosaukt sagumušo puisi, kura miermīlība jau līdzinājās gļēvumam.
- ..viņa neatrada vārdus, kā nosaukt sagumušo puisi, kura miermīlība jau līdzinājās gļēvumam.
- Bet es esmu priecīgs, ka pārvarēts gļēvuma brīdis.
2.Vispārināta īpašība → gļēvs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vārgums.
Avoti: 3. sējums