glāsts
glāsts -a, v.
1.Maigs (rokas) pieskāriens glaudot. Sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
PiemēriVilma.. bija jau atbildējusi Elmāra glāstam, liegi noglāstot arī viņa roku.
- Vilma.. bija jau atbildējusi Elmāra glāstam, liegi noglāstot arī viņa roku.
- Oļģerts nopūšas, un viņa plauksta vieglā glāstā noslīd pār meitenes muguru.
- Viņu ielaida Ella. Viņš gribēja apskaut to un noskūpstīt, bet Ella izvairījās glāsta.
- Nekad viņa nebija saņēmusi glāstus un lutināšanu..
1.1.pārn. Maigs, patīkams pieskāriens (par parādībām daba).
PiemēriKristīne velk ar plaukstu pār vārpām un sajūt mīksto akotu glāstu.
- Kristīne velk ar plaukstu pār vārpām un sajūt mīksto akotu glāstu.
- ..viņas ļaujas saules dedzīgajiem glāstiem.
- Vējš no upes tik smaržīgi vilgans Liepām piekļāvās šalcošā glāstā.
Avoti: 3. sējums