grūst
grūst grūžu, grūd, grūž, pag. grūdu.
1.trans. Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
PiemēriGrūst bluķi.
Stabili vārdu savienojumiGrūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs.
1.1.Stumt, bīdīt (noteiktā virzienā, piemēram, transportlīdzekļus).
PiemēriAiz liniem slēpdamies, ratus uz priekšu grūda abi puiši.
1.2.parasti savienojumā ar «ciet», «vaļā». Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
PiemēriGrūst durvis ciet.
2.trans. Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
PiemēriGrūst roku kabatā.
Stabili vārdu savienojumiGrūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā).
2.1.pārn. Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
PiemēriSkurstenis grūž dūmu mutuļus.
3.trans. Spiežot drupināt, smalcināt.
PiemēriGrūst sāli.
4.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
PiemēriGrūst postā.
5.trans.; sar. Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
Piemēri«Izbirs, vēl stikli, kur tad ņems jaunus. Dzīva nauda būs jāgrūž,» Ķāzis [saimnieks] rūca..
Stabili vārdu savienojumiNezināt (retāk zināt), kur grūst.
5.1.vienk. Dot ēst, dzert (parasti nevērīgi).
PiemēriPati Krastiene nezina, ko viņa [znota] mātei dot, ko grūst.
6.trans.; sar. Nevērīgi, arī steigā likt. Arī slēpt (kur).
PiemēriDiezin, kur nu grūduši to cepuri!
7.trans.; sar. Steigā, pavirši veikt.
PiemēriKas tad visus darbus.. grūdis.
8.intrans.; sar. Lielā steigā doties (uz kurieni).
PiemēriGrūž abi divi pie saules.
9.intrans.; sar. Raidīt šāviņu. Šaut.
PiemēriLabi zinādami, ka projām skrejošam zaķim jātēmē ausu galos, jaunie mednieki ātrumā grūda tieši virsu, un lādiņš, protams, vienmēr trāpīja zaķim nopakaļ rugājos.
Stabili vārdu savienojumiGrūst (arī piegrūst) pie sāniem. Grūst rīklē. Grūst rīklē (arī nagos, rokā). Grūst vaļā.
Avoti: 3. sējums