Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grūst
grūst grūžu, grūd, grūž, pag. grūdu.
1.trans. Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
PiemēriGrūst bluķi.
  • Grūst bluķi.
  • Grūst galdu.
  • Grūst solu.
  • Priekšējos [gūstekņus] žandarmi grūda atpakaļ, pakaļējos dzina nežēlīgiem sitieniem un kāju spērieniem.
  • Maksiļo pielika plecu pie akmens apsūnojušās muguras un grūda, cik vien spēja. Akmens nekustējās.
  • Kad Maska [zirgs] iebāza savas biezās lūpas bedrītē [ar ūdeni], tā uzreiz bija tukša. «Pagaidi, es pakarpīšu dziļāk,» Viktors savukārt grūda prom Maskas galvu.
  • sal. Ērglis [zirgs], kā no neredzamas milzu rokas grūsts, saklūp uz priekšu un izslējās..
  • pārn. Zete skrēja. Viņai likās, it kā vējš būtu sacēlies un savām varenajām rokām grūstu to uz priekšu.
  • Artūrs, vērodams filmu,.. grūda Ģirtam sānos spēcīgas dunkas..
Stabili vārdu savienojumiGrūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs.
1.1.Stumt, bīdīt (noteiktā virzienā, piemēram, transportlīdzekļus).
PiemēriAiz liniem slēpdamies, ratus uz priekšu grūda abi puiši.
  • Aiz liniem slēpdamies, ratus uz priekšu grūda abi puiši.
1.2.parasti savienojumā ar «ciet», «vaļā». Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
PiemēriGrūst durvis ciet.
  • Grūst durvis ciet.
  • Grūst vaļā logu.
  • Krāsns izkurējusies. Valdis aizcērt durtiņas. Vēl brīdi, tad varēs grūst ciet aizbīdni.
2.trans. Ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā). Ar strauju kustību skart (ko).
PiemēriGrūst roku kabatā.
  • Grūst roku kabatā.
  • Grūst maižu krāsnī.
  • ..[zēns] pēkšņi strauji pieliecās un grūda roku ūdenī... Kad atkal atliecās taisns, pirkstos tam ķepurojās liels, melns vēzis.
  • ..[sargs] cenšas izdurt zālīti [no celiņiem], - grūž, grūž lāpstiņu, pakāpa, bet nekādi netiek galā ar nepadevīgo zaļumu..
  • Mazais viņas klēpī sakustējās. Brītiņu cīkstējās ar miegu, grūzdams dūrītes acīs, līdz pamodās..
Stabili vārdu savienojumiGrūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā).
2.1.pārn. Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
PiemēriSkurstenis grūž dūmu mutuļus.
  • Skurstenis grūž dūmu mutuļus.
  • Tvaika mutuļus grūzdama, iet lokomotīve.
  • ..čīkstēdami un dziedādami grozījās tādi kā vēja rādītāji, varbūt aizsargi, lai vējš caur dūmekļiem negrūstu dūmus istabā.
  • ..Salstošais ziedonis Sev spirgtu guntiņu iekūris. Vējš tālu pār laukiem to iznēsā: Grūž dūmu mutulīšus..
3.trans. Spiežot drupināt, smalcināt.
PiemēriGrūst sāli.
  • Grūst sāli.
  • Grūst piparus.
  • ..Lība.., [kafijas] pupiņas piestā gruzdama, aizmirsusi vēlreiz pārsijāt ar astru sietiņu..
  • Rudzi vietvietām drusku bijuši, bet vasarāja nemaz. Citi grūduši piestā linu pelavas un sijājuši sietā.
  • Apaļo būdiņu priekšnamos puskailās mājasmātes [gvinejietes] milzīgās koka vai māla piestās grūž graudus..
4.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
PiemēriGrūst postā.
  • Grūst postā.
  • Grūst izmisumā.
  • «Kad Slaucējs būtu nodomājis mūs grūst nelaimē vai iegūt mūsu māju, tad viņš tik rupji pret mani vis neizturētos, kā viņš to mēdz.»
  • Protams, modernā tehnika nedrīkst palikt kapitālistu rokās, kas to izlieto peļņas raušanai un grūž cilvēci imperiālistiskos karos.
5.trans.; sar. Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
Piemēri«Izbirs, vēl stikli, kur tad ņems jaunus. Dzīva nauda būs jāgrūž,» Ķāzis [saimnieks] rūca..
  • «Izbirs, vēl stikli, kur tad ņems jaunus. Dzīva nauda būs jāgrūž,» Ķāzis [saimnieks] rūca..
  • «Pietaupiet naudu, lai iznāk maizītei, nevis grūst tikai ārā par dakteriem un zālēm,» viņa aizelsdamas rājās..
  • ..Krastu Barčam naudas bij, ka nezināja, kur grūst.
Stabili vārdu savienojumiNezināt (retāk zināt), kur grūst.
5.1.vienk. Dot ēst, dzert (parasti nevērīgi).
PiemēriPati Krastiene nezina, ko viņa [znota] mātei dot, ko grūst.
  • Pati Krastiene nezina, ko viņa [znota] mātei dot, ko grūst.
  • «Kartupeļu vēl vairāk vajadzētu. Cūkai būs sivēni, un Emma saka, ka tie visi jātur, Ko tad grūdis priekšā, kad nebūs kartupeļu?»
  • «Diez vai Šiliņam arī grūž tos pašus zirņus, ko mums?» prātoja Leinasars... «Gan jau loka pankūkas..,» Vilis atņurdēja.
6.trans.; sar. Nevērīgi, arī steigā likt. Arī slēpt (kur).
PiemēriDiezin, kur nu grūduši to cepuri!
  • Diezin, kur nu grūduši to cepuri!
7.trans.; sar. Steigā, pavirši veikt.
PiemēriKas tad visus darbus.. grūdis.
  • Kas tad visus darbus.. grūdis.
8.intrans.; sar. Lielā steigā doties (uz kurieni).
PiemēriGrūž abi divi pie saules.
  • Grūž abi divi pie saules.
9.intrans.; sar. Raidīt šāviņu. Šaut.
PiemēriLabi zinādami, ka projām skrejošam zaķim jātēmē ausu galos, jaunie mednieki ātrumā grūda tieši virsu, un lādiņš, protams, vienmēr trāpīja zaķim nopakaļ rugājos.
  • Labi zinādami, ka projām skrejošam zaķim jātēmē ausu galos, jaunie mednieki ātrumā grūda tieši virsu, un lādiņš, protams, vienmēr trāpīja zaķim nopakaļ rugājos.
Stabili vārdu savienojumiGrūst (arī piegrūst) pie sāniem. Grūst rīklē. Grūst rīklē (arī nagos, rokā). Grūst vaļā.
Avoti: 3. sējums