grūši
grūši apst.; apv.
Grūti, smagi, bēdīgi.
PiemēriOtru lāgu guldamies, viņš sāka domāt par dienas pūlēm un nopūtās grūši: «Jā, jā, jā... kad roku pie arkla liec, tad atpakaļ neskaties...»
- Otru lāgu guldamies, viņš sāka domāt par dienas pūlēm un nopūtās grūši: «Jā, jā, jā... kad roku pie arkla liec, tad atpakaļ neskaties...»
- Kad viņš kļuva tāds domīgs, iegrima sevī un ne labprāt runājas vai arī atbildēja grūši, it kā runāšana darītu viņam sāpes, - viņa tūlīt zināja, ka dēlam kas nospiež sirdi.
- Vīru izvadījusi, Dāviene grūši nopūtās..
- pārn. Lēnām, grūši čīkstēdamas, vērās durvis..
Avoti: 3. sējums