grūt
grūt grūstu, grūsti, grūst, pag. gruvu; intrans.
1.parasti 3. pers. Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos. Brukt.
PiemēriKlints grūst no sprādziena.
- Klints grūst no sprādziena.
- Klinta viesnīca jau liesmās. Grūst ārējā siena.
- ..Sniega mirdzošās pilis grūst, Ledus cietokšņa sienas kūst..
- ..Bet pēc mirkļa gruva Hirosima, Palika uz mūra bāla ēna.
- pārn. Jūs zināt: pasaule par drupām grūs, Kad mūsu gaita ceļa neiegūs.
1.1.Drupt, irt.
Piemēri..nenostājas lielgabalu dārds, Dzīvs [dzīva] uguns līst, un dzelzs un akmens grūst..
- ..nenostājas lielgabalu dārds, Dzīvs [dzīva] uguns līst, un dzelzs un akmens grūst..
- Pārbridām līmeņa dūkstis, Lovates kraujas. Likās pat dažureiz - zeme putekļos grūs...
1.2.Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
PiemēriNo kalna grūst lavīna.
- No kalna grūst lavīna.
- pārn. Lai šis drūmais un pelēkais lietus Pāri ielām un namiem grūst..
2.parasti 3. pers. Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
PiemēriKoloniālā iekārta grūst, tā ir nodzīvojusi savu laiku.
- Koloniālā iekārta grūst, tā ir nodzīvojusi savu laiku.
- Kapitālistiskā iekārta grūst un plaisā..
2.1.Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
PiemēriGrūst nodomi.
- Grūst nodomi.
- Grūst plāni.
- Vai tie šām cerības man visas pīšļos grūs ..?
2.2.Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
PiemēriGrūst autoritāte.
- Grūst autoritāte.
- Grūst labklājība.
3.Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
PiemēriPublika grūst ārā no zāles.
- Publika grūst ārā no zāles.
- Kad nopūš sirēna, pa mazo izeju [no fabrikas] uz ielas grūst strādnieki. Cits pēc cita.
- ..viņi grūst atpakaļ pilī.. Baltās zāles dimd no viņu kājām, Dārgās vāzes drūp no viņu dūrēm.
Avoti: 3. sējums