grūt
grūt grūstu, grūsti, grūst, pag. gruvu; intrans.
1.parasti 3. pers. Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos. Brukt.
PiemēriKlints grūst no sprādziena.
1.1.Drupt, irt.
Piemēri..nenostājas lielgabalu dārds, Dzīvs [dzīva] uguns līst, un dzelzs un akmens grūst..
1.2.Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
PiemēriNo kalna grūst lavīna.
2.parasti 3. pers. Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
PiemēriKoloniālā iekārta grūst, tā ir nodzīvojusi savu laiku.
2.1.Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
PiemēriGrūst nodomi.
2.2.Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
PiemēriGrūst autoritāte.
3.Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
PiemēriPublika grūst ārā no zāles.
Avoti: 3. sējums