grūstīties
grūstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Vairākkārt grūstīt kādu, vienam otru vai citam citu.
PiemēriGrūstīties trolejbusā.
- Grūstīties trolejbusā.
- Grūstīties uz ielas.
- Švauksts ar skroderi sāka lamāties un grūstīties, tā ka Pietūka Krustiņam bij jāiet par šķīrēju.
- Trokšņodami un grūstīdamies jaunie ļaudis iebruka zālē..
- Ligzda visiem pieciem kļuva par šauru.. Sāka vārnēni savā starpā grūstīties, bļaustīties un ķildoties.
Avoti: 3. sējums