grūstīt
grūstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
PiemēriGrūstīt blakussēdētājus.
- Grūstīt blakussēdētājus.
- Grūstīt krēslus.
- Ļoti patīkama ir apziņa, ka tu arī esi gājienā un ej° līdzi tāpat kā Austra un tie lielie. Pavisam cita lieta nekā malā stāvēt, kur tevi stumda un grūsta un kur tikpat nekā daudz nevar redzēt.
- Pie skolas zēni jau bija sadabūjuši atslēgu, atvēruši durvis un, viens - otru grūstīdami, pētījoši skatījās uz mani.
- Vaigus piepūtis, šņākdams viņš ņēmās grūstīt solus un berzt grīdu.
- pārn. Vagoni, cits citu grūstīdami, sekoja straujajam suta kumeļam. Guļošie pasažieri pēc negaidītā grūdiena pēkšņi satrūkās..
Avoti: 3. sējums