Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grūšus
grūšus apst.
1.Grūžot.
PiemēriPārvietot kastes grūšus.
2.Savienojumā ar verba «grūst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriGrūšus grūst uz priekšu.
Avoti: 3. sējums