grūts
grūts -ais; s. -a, -ā
grūti apst.
1.Tāds, kas veicams, realizējams ar fizisku spēku, piepūli, lielu sasprindzinājumu.
PiemēriGrūts ceļojums.
- Grūts ceļojums.
- Grūts pārgājiens.
- Grūti pacelt kasti.
- Grūti uzkāpt kalnā.
- Aiz krūmiem darbs bija grūtāks. Sūnā un ciņos ķērās grābekļa zari, asie zāļu rugāji dūra kājās.
- Didzis nokāpa no divriteņa un pret vēju gāja kājām, piekusis no grūtā ceļa.
- ..sākās grūtākais ceļa gabals - pa izgāztiem kokiem
- «Piekusušas... Nabaga mazās kājiņas Ak tu nabadziņš... Kāpēc tu man.. neteici, ka tev grūti?»
2.Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa lielu psihisku piepūli.
PiemēriGrūts eksāmens.
- Grūts eksāmens.
- Grūts aritmētikas uzdevums.
- Grūts dzejolis.
- Grūta izvēle.
- Grūti atrisināms jautājums.
- Grūti noticēt.
- Grūti saprast.
- Grūti atsaukt atmiņā.
- Grūti paredzēt.
- Grūti audzināt bērnu.
- Māte neatbildēja. Zinātkārīgā puisēna jautājums varbūt viņai bija par grūtu.
- Vajadzēja apmainīties domām, gūt apstiprinājumu vai noliegumu saviem spriedumiem, jo vienam visu izlemt bija par grūtu.
- «Vai tas ir grūti - iemācīties pareizi stūrēt?» - «Kā kuram, jaunkundze ...» Andrejs atbildēja. «Dažs iegaumē vienā sardzē, cits visu mūžu nevar iemācīties.»
2.1.Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta. Nepatīkams.
PiemēriGrūta saruna.
- Grūta saruna.
- Grūta atzīšanās.
- ..bija jāiet pie Cīruļa un jālūdz aizdot. Recam tas bija grūts gājiens, jo visi zināja, cik nelabprāt Lielurijs [Cīrulis] laiž naudu no rokām ārā.
- Nezinu, tas laikam ir pats grūtākais - būt vienaldzīgam, izlikties, ka visu jau zini arī tad, kad tavā priekšā atklājas pilnīgi jauna pasaule.
3.Tāds, kas saistīts ar postu, smagu darbu, sarežģījumiem, rūpēm (par stāvokli, apstākļiem). Smags.
PiemēriGrūti mājas apstākļi.
- Grūti mājas apstākļi.
- Sūri grūti strādāt.
- Pirmajās līnijās radās arvien grūtāks un grūtāks stāvoklis. Cīnītāju rindas kļuva ar katru stundu retākas..
- «Pēc bērēm palikām divi knauķi, māšelei - desmit, man - astoņi gadi... Izaugām. Grūti augām, bet izaugām.»
3.1.Par laiku, laika posmu. Par (cilvēka) mūžu, tā posmu.
PiemēriGrūta nedēļa.
- Grūta nedēļa.
- Pārdzīvot grūtus gadus.
- «..mēs zinām, ka šis ir grūts laiks, ļoti grūts laiks gan karavīriem frontē, gan jums... Mēs dzīvojam pusbadā, es nebaidos to pateikt atklāti, bet pašreiz pirmajā vietā mums kara vīri.»
- Pēc grūtās darba dienas ciets bija gulētāju miegs.
- Cekulainais cīrulis bija pavadījis grūtu ziemu: salis, mērdējies badā..
- Ai tu, manu grūtu mūžu, Kā es tevi nodzīvošu? Sviedrus slauķu guldamies, Asariņas - celdamies.
3.2.apst. Tā, ka izjūt trūkumu, sarežģījumus.
PiemēriGrūti ar darbaspēku.
- Grūti ar darbaspēku.
- Grūti ar naudu.
- Grūti ar dzeramo ūdeni.
- Ar produktiem kļuva pavisam grūti. Nebija maizes, malkas, ziepju, sērkociņu, sāls.
- «Pie mums [Gvinejā] ir grūti ar papīru...». «Man ir trīs bērni, visi iet skolā, bet papīra nav,»
- Pavisam grūti [stirnām] klājās ar barību. Visas meža ogu mētras zemsniega segas..
4.Mokoši nepatīkams (par pārdzīvojumu). Tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Bēdīgs, drūms, smags.
PiemēriGrūti pārdzīvojumi.
- Grūti pārdzīvojumi.
- Grūtas nopūtas.
- Grūti, grūti nācās zēnam šķirties no šīs vietiņas; viņam bija, kā kad būtu atstājis tur pusi no savas sirds.
- Viņš grūti, grūti nopūtās, un asaras sāka birt pa vecajiem, izdēdējušiem vaigiem.
- Bet cilvēkam vienam ar savām domām ir neizsakāmi grūti dzīvot. Vienmuļi un mokoši.
Stabili vārdu savienojumiAr grūtu (arī ar smagu) sirdi.
- Ar grūtu (arī ar smagu) sirdi idioma — Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
- Grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi idioma — Saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
4.1.Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu pārdzīvojumu, ciešanas.
PiemēriTikai pēc laba brīža [Līzbete] attapās no grūtām, grūtām domām un izdvesa gari stieptā nopūtā.
- Tikai pēc laba brīža [Līzbete] attapās no grūtām, grūtām domām un izdvesa gari stieptā nopūtā.
- Emma gausi velk kājas, it kā nestu kaut ko smagu, un grūtas domas šķetinās līdz. Mājās slimīgajai mātei meitas bezdarbs uzvels vēl vienu rūpestu nastu..
- Dzied Karlīne dziedājumu sērā, grūtā, kā asarām piemirkušā meldijā..
4.2.Tāds, kas saistīts ar smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par laiku, laika posmu).
Piemēri.
- .
- Ir rūgtums, domu pūles, brīži grūti, tev šķiet, tu kalnu sev uz pleciem jūti, no mērķa gaišā laika tālums šķir.
- Grūtākais mirklis ir pirmais - pacelt galvu zem fašistu automātu kārtām un lielgabalu šāviņu šķembām.
5.Tāds, kas saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm. Arī bīstams dzīvībai. Smags.
PiemēriGrūta slimība.
- Grūta slimība.
- Grūta operācija.
- Slimnieka stāvoklis bija grūts.
- Taču dzemdības izrādījās ļoti grūtas, ar visādām komplikācijām..
- ..ciemnieki palīdzēja ienest grūti ievainoto iekšā.
- Gripas slimnieku ievieto slimnīcā tikai tad, ja slimība norit ļoti grūti, ir radušās komplikācijas..
- pārn. Kur valda miljardieris necilvēks, Tur vecā pasaule vēl grūti slima..
5.1.Tāds, kam ir traucējumi (par elpu, elpošanu).
Piemēri..purva smaka kāpa līdzi miglai un padarīja elpu grūtu.
- ..purva smaka kāpa līdzi miglai un padarīja elpu grūtu.
- Tante lēni šūpoja zilā katūna blūzītē tērpto stāvu. Laikam grūtas elpas dēļ.
- Saule paceļas arvien augstāk. Karsti. Grūti elpot.
- ..jo augstāk kāpu [kalnā], jo grūtāk kļuva elpot.
6.Tāds, kam ir traucējumi (par psihiskām norisēm, to izpausmi).
PiemēriGrūta atmiņa.
- Grūta atmiņa.
- «Nu, tad tev grūta galva un tu nekad visa nevarēsi iemācīties..»
- «..man grūta galva.. Mamma saka. Gribēja man iemācīt skaitīt, bet, kad neveicās, tā arī pateica.»
Stabili vārdu savienojumiGrūta galva.
- Grūta galva sar. — Vājas spējas atcerēties vai saprast.
7.s.; sar. Tāda (sieviete), kas ir grūtniecības stāvoklī.
PiemēriIeva tapa grūta un dzemdēja.
- Ieva tapa grūta un dzemdēja.
- Nokļūstot grūtas sievietes, bērna vai pusaudža organismā, tie [preparāti] var veicināt cilvēka attīstību.
- Pēkšņi sādžā paklīst valodas: Galina.. uz grūtām kājām... sievas beidzās vai nost aiz ziņkārības, bet tā ij neuzzināja - kurš ir bērna tēvs.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz grūtām kājām.
- Būt uz grūtām kājām — Būt grūtniecības stāvoklī.
Stabili vārdu savienojumiGrūta stunda.
- Grūta stunda — Posta, ciešanu, bēdu laiks. Smaga pārdzīvojuma brīdis.
Avoti: 3. sējums