Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gruveši
gruveši -u, vsk. gruvesis, -ša, v.
1.Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas. Drupas.
PiemēriSagrautās mājas gruveši.
Stabili vārdu savienojumiGulēt drupās (un gruvešos).
1.1.Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
PiemēriViņu [skolēnu vecāku] vidū arī tie, kas dažas dienas pirms tam bija nākuši uz skolu mazgāt logus, grīdas, izvest gruvešus, spodrināt..
2.Klinšu nobirumu, nobrukumu vai akmens blāķu sablīvējums.
PiemēriMeklēt kalnu gruvešos vērtīgus minerālus.
Stabili vārdu savienojumiGruvešu konusi.
Avoti: 3. sējums