grūtsirdīgs
grūtsirdīgs -ais; s. -a, -ā
grūtsirdīgi apst.
1.Bezcerīgi skumjš, drūms, nomākts.
PiemēriGrūtsirdīgs cilvēks.
- Grūtsirdīgs cilvēks.
- Jau pēc nedēļas viņa kļuva grūtsirdīga. Viņas acīs izdzisa jaunības draiskās liesmiņas. Viņa nesmējās, nepiedalījās darba biedreņu sarunās, bet aizvien dziļāk slīga kādā trulā, vientuļā apcerē..
- Dvēsele [sirmgalvim] ir slima. Vientulība to pamazām saindējusi un padarījusi grūtsirdīgu. Reizēm ir tā, ka pēc darba pat mājās negribas nākt. Derdzas pastāvīgā vientulība, klusums..
- Volda Krauklīša apcietināšana Mildai ir sāpīgs sitiens.. Pirmajā brīdī šī vēsts Mildu tā satriec, ka viņa kļūst grūtsirdīga..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGrūtsirdīgas acis.
- Grūtsirdīgas acis.
- Meitene izskatījās ļoti jauka, bet bāla un vāja... Grūtsirdīgā izteiksme viņas acīs bija pastiprinājusies.
- Plecīgs neliela auguma cilvēks ar gaišbrūniem matiem, atklāts, mazliet grūtsirdīgs skatiens.
- Smaids var būt mīlīgs un zobgalīgs, tas var būt kautrīgs un bezbēdīgs, atklāts un mazliet grūtsirdīgs.
1.2.Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
PiemēriGrūtsirdīgas domas.
- Grūtsirdīgas domas.
- Grūstsirdīgs dzejolis.
- Grūtsirdīga dziesma.
2.Tāds, kas izraisa skumjas, drūmas izjūtas, nomāktību.
PiemēriDrūmāku un grūtsirdīgāku ainavu bija grūti iedomāties. Līdzenais, kailais purvs stiepās vai līdz pašam apvārsnim, tumsdams pret debesīm ar savu brūngani melno masu.
- Drūmāku un grūtsirdīgāku ainavu bija grūti iedomāties. Līdzenais, kailais purvs stiepās vai līdz pašam apvārsnim, tumsdams pret debesīm ar savu brūngani melno masu.
- ..lietus bija vēss, tam piemita grūtsirdīgs apnicīgums.
- Šodien ezers satumsis vēla pret krastmalu grūtsirdīgi šalcošus viļņus...
Avoti: 3. sējums