Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grūtsirdīgs
grūtsirdīgs -ais; s. -a, -ā
grūtsirdīgi apst.
1.Bezcerīgi skumjš, drūms, nomākts.
PiemēriGrūtsirdīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGrūtsirdīgas acis.
1.2.Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
PiemēriGrūtsirdīgas domas.
2.Tāds, kas izraisa skumjas, drūmas izjūtas, nomāktību.
PiemēriDrūmāku un grūtsirdīgāku ainavu bija grūti iedomāties. Līdzenais, kailais purvs stiepās vai līdz pašam apvārsnim, tumsdams pret debesīm ar savu brūngani melno masu.
Avoti: 3. sējums