grūtsirdība
grūtsirdība -as, s.; parasti vsk.
Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
PiemēriDziļa grūtsirdība.
- Dziļa grūtsirdība.
- Grūtsirdība viņu māca. Viņš pūlējās domāt par savu darbu, bet bez sekmēm: atkal un atkal viņam uzmācās ilgas pēc mājām, pēc sava dzimtā ciema un turienes ļaudīm.
- Dažas krāsas izraisa cilvēkā.. dzīvesprieku, citas turpretim grūtsirdību un apātiju.
- Tukšums. Žēlums. Un briesmīga grūtsirdība. Man nav neviena. Neviena, kam izkratīt sirdi.
Avoti: 3. sējums