gruzdēt
gruzdēt parasti 3. pers., gruzd, pag. gruzdēja (retāk gruzda, 1. konj.); intrans.
1.Degt lēnām, bez liesmām. Tikko degt.
PiemēriGruzd nodegušās ēkas pamati.
2.Izpausties (acīs, skatienā)- par mokošām, parasti slēptām, jūtām. Drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
PiemēriAcīs gruzd satraukums.
3.Pastāvēt slēpti, bieži mokoši (parasti par psihisku stāvokli).
PiemēriSirdī gruzd smeldzošs nemiers.
Avoti: 3. sējums