Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grābulis
grābulis -ļa, v.
grābule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
Sīks zaglis.
Piemēri«Dienas laikā neviens nenāks zagt,» Bite noņurdēja. «Riktīgs [īsts] zaglis nenāks, bet tāpat kāds grābulis var gadīties.»
  • «Dienas laikā neviens nenāks zagt,» Bite noņurdēja. «Riktīgs [īsts] zaglis nenāks, bet tāpat kāds grābulis var gadīties.»
  • ..[atslēdzniekam] saimniecībā ir slikta slava: plencis, mutes bajārs un grābulis. Savā laikā, mācoties motociklistu kursos, viņš nozaga dažas rezerves daļas..
Avoti: 3. sējums