guldināt
guldināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Guldīt1.
PiemēriGludināt slimnieku.
- Gludināt slimnieku.
- «Mīkstā gultiņā es tevi guldināšu.., kad tu atkal atspirgsi, tad viss būs labi.»
- Nav ieteicams skolas vecuma bērnu ilgi guldināt brīvdienu rītos.
- Bajārs savas slinkas meitas Padzirnē guldināja.
1.1.Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
PiemēriKristīne Dziesma guldina mazus, omulīgus pīrādziņus uz labi ietaukotas pannas.
- Kristīne Dziesma guldina mazus, omulīgus pīrādziņus uz labi ietaukotas pannas.
1.2.pārn. Apbedīt, apglabāt.
PiemēriGuldināt zemes klēpī.
- Guldināt zemes klēpī.
- Zaļajās velēnās klusi Guldinu tevi še es.
Avoti: 3. sējums