guļa
guļa -as, s.; parasti vsk.
1.Process → gulēt1. Gulēšana.
PiemēriNo rītiem Pricītis vēl paliek gultā, kad tēvs jau agri aiziet. Tagad viņam vissaldākā guļa, jo nu tam pieder vienam pašam visa gulta..
- No rītiem Pricītis vēl paliek gultā, kad tēvs jau agri aiziet. Tagad viņam vissaldākā guļa, jo nu tam pieder vienam pašam visa gulta..
- Kamēr vēl rīkojās uz guļu, virs jumta sāka atkal čabināt [lietus]..
- «Es jums uzklāšu guļas vietu.» Viņš aizgāja uz vagona galu.. un uz sola nolika spilvenu un savu kažoku.
Stabili vārdu savienojumiGuļas vieta.
- Guļas vieta — Guļasvieta, guļvieta.
1.1.zool. Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
PiemēriZiemas guļa.
- Ziemas guļa.
- Vasaras guļa.
- ..novembrī vai decembri atkarībā no laika apstākļiem [āpsis] liekas ziemas guļā un guļ līdz pavasarim..
2.Orgāna novietojums organismā.
Piemēri..pārpildīts kuņģis izvirza sirdi no tās normālās guļas.
- ..pārpildīts kuņģis izvirza sirdi no tās normālās guļas.
- Nepareiza dzemdes guļa var būt kā iedzimta, tā iegūta.
3.reti Guļasvieta.
PiemēriSievietes atklāja guļas un pasteidzās izģērbties un apgulties..
- Sievietes atklāja guļas un pasteidzās izģērbties un apgulties..
- Pārklāju guļu ar dzeltenu, porainu segu..
4.novec. Slimība (parasti smaga, saistīta ar nepieciešamību atrasties guļus stāvoklī).
Piemēri«..reiz mūsu dēls ar karstuma guļu veselu mēnesi nomurgoja.»
- «..reiz mūsu dēls ar karstuma guļu veselu mēnesi nomurgoja.»
Avoti: 3. sējums