Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iekarotājs
iekarotājs -a, v.
iekarotāja -as, s.
1.Darītājs → iekarot.
2.Tas (tāds), kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
PiemēriIekarotāja valsts.
Avoti: 3. sējums