iekāroties
iekāroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.; trans.
1.Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
PiemēriBērnam iekārojās piena.
2.Iekārot1.
PiemēriIekāroties bagātības.
2.1.Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
PiemēriNevienas svešas zemes karotājiem nebija iekārojies tādu [būdu] nopostīt.
Avoti: 3. sējums