Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ierāvējs
ierāvējs -a, v.
ierāvēja -as, s.
1.Darītājs → ieraut.
2.sar. Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz cita rēķina.
Piemēri«..tu esi kļuvis līdzīgs ierāvējam - visu, visu sagrābt tikai sev.»
Avoti: 3. sējums