ieslīps
ieslīps -ais; s. -a, -ā
ieslīpi apst.
1.Mazliet slīps.
PiemēriIeslīps krasts.
- Ieslīps krasts.
- Ieslīps balsts.
- Ieslīpa kalna nogāze.
- Ieslīpas kāpas.
- ..ar diviem gariem soļiem nolēca zemē pa ieslīpām koka kāpnēm.
- Lai ar slīmestu varētu veiksmīgi strādāt, rokturiem jābūt mazliet ieslīpiem..
- Piere tam bija ieslīpa, pakausis papliks..
2.Tāds, kas ir vērsts, arī pārvietojas mazliet slīpā virzienā.
PiemēriIeslīps griezums.
- Ieslīps griezums.
- Ieslīps kritiens.
- Zāģēt ieslīpi.
- Sīks ieslīps lietutiņš sijā pa dubļaino ceļu..
- Laivas priekšgals pagriežas ieslīpi pret krastu, un viļņi tagad aizvien biežāk šļācas pāri malai.
- Pa laikam viņš.. noslauka aprasojušo pieri un paveras ieslīpi augšup.
Avoti: 3. sējums