iespundēt
iespundēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Iesprostot.
PiemēriGailis ar vistu, vāgūzī iespundēti un galu paredzēdami, klaigāja nežēlīgi.
- Gailis ar vistu, vāgūzī iespundēti un galu paredzēdami, klaigāja nežēlīgi.
- Tad, pasaucis suni un iespundējis to palievenī, saīdzis noprasīja: «Ko vajag?»
- ..kaķis, lai nepastrādātu nedarbus, iespundēts bēniņos..
2.Ievietot (cietumā).
PiemēriDažreiz viņš vēl nebij atnācis no Pandeļa līdz Sulainiškām, kad jau bija atkal saķerts un iespundēts... Nekad viņš nevarēja nozagt ne mazākā nieka. Aizvien viņu pieķēra..
- Dažreiz viņš vēl nebij atnācis no Pandeļa līdz Sulainiškām, kad jau bija atkal saķerts un iespundēts... Nekad viņš nevarēja nozagt ne mazākā nieka. Aizvien viņu pieķēra..
- ..krastā viņu.. vai nu iespundētu cietumā, vai uz vietas nošautu.
- ..tūliņ viņu iespundēs aiz restēm.
Avoti: 3. sējums