ievērība
ievērība -as, s.; parasti vsk.
Uzmanības pievēršana (kam), interese (par ko).
Piemēri..gleznotāja patiesais lielums ir paslīdējis mums garām bez pietiekamas ievērības.
- ..gleznotāja patiesais lielums ir paslīdējis mums garām bez pietiekamas ievērības.
- Skatītāju masās izrāde tūliņ modināja plašu ievērību, un luga jau pirmajā gadā dažādās vietās piedzīvoja ap simt izrāžu.
- Mūsu ieliņa ir klusa, nekā ievērības cienīga.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt bez ievērības. Ievērības cienīgs.
- Atstāt bez ievērības — Nepievērst uzmanību. Neizpildīt (piemēram, kādu lūgumu).
- Ievērības cienīgs — Tāds, kas saista uzmanību.
Avoti: 3. sējums