izbīlis
izbīlis -ļa, v.; parasti vsk.
Pēkšņas bailes. Izbailes.
PiemēriSkaļi iekliegties aiz izbīļa.
- Skaļi iekliegties aiz izbīļa.
- ..Indriķim šķita, ka Odiņu pēkšņi ķēra zibens: pātaga draudēja izkrist no rokām, acis izbīlī iepletās..
- Neraugoties uz visu baigumu, es [zēns] tomēr atzagos [uz mežu] dažreiz i viens pats. Reiz pat mājiniekiem biju sagādājis lielu izbīli.
Avoti: 3. sējums