izbrīnēties
izbrīnēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
Izbrīnīties.
PiemēriSieva, ienākusi istabā, ieraudzīja viņu zem segas gultā. «Kas tad nu?» - viņa izbrīnējusies jautāja..
- Sieva, ienākusi istabā, ieraudzīja viņu zem segas gultā. «Kas tad nu?» - viņa izbrīnējusies jautāja..
- Brīnās un nevar izbrīnēties.
- sal. ...pelēcis [zirgs] nobubinājās no jauna, pagrieza it kā izbrīnējies galvu un piedūra purnu pie Andra elkoņa.
Avoti: 3. sējums