Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izcirtējs
izcirtējs -a, v.
izcirtēja -as, s.
1.Darītājs → izcirst.
2.v. Savienojumā «gaļas izcirtējs»: cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
Avoti: 3. sējums