izcīņa
izcīņa -as, s.
1.parasti vsk. Sasniegšana, iegūšana ar cīņu. Izcīnīšana.
PiemēriDivus ienaidnieka ešelonus viņš uzspridzināja, tā ielikdams savu daļu uzvaras izcīņā.
- Divus ienaidnieka ešelonus viņš uzspridzināja, tā ielikdams savu daļu uzvaras izcīņā.
- Sabiedriskās taisnības izcīņas motīvs jo skaudri ieskanas Lundkvista romānā..
- Rainis runā par tautas mūžu cīņām, par darbaļaužu brīvības izcīņu..
2.Sacensība, cenšanās iegūt (sportā balvu, uzvaru u. tml.).
PiemēriCeļojošā kausa izcīņa.
- Ceļojošā kausa izcīņa.
- Aprīļa pēdējās dienās Rīgā notika veterānu kausa izcīņa klasiskajā cīņā.
Avoti: 3. sējums