izkalpīgs
izkalpīgs -ais; s. -a, -ā
izkalpīgi apst.; pareti
1.Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties2.
PiemēriIzkalpīgs sulainis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriViņa [aktiera atveidotā tēla] veiklais apsviedīgums, visa tipiski izkalpīgā uzvedība, apbrīnojamā plastika lika pat tīksmināties ap šā tēla formu.
Avoti: 3. sējums