izkaltēt
izkaltēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
PiemēriIzkaltēt augus herbārijam.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
PiemēriVējš izkaltē sienu.
1.2.Izžāvēt (piemēram, slapjas drēbes).
PiemēriKur es savas villainītes svešumā izkaltēšu.
2.parasti 3. pers.; reti Būt par cēloni tam, ka ļoti novājē.
Piemēri..ilgā slimība to pilnīgi izkaltējusi un padarījusi vecāku: pleci kļuvuši asāki, uzvalks lielāks, it kā bijis citam cilvēkam šūdināts..
Avoti: 3. sējums