Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izkasīt
izkasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kasot iznīcināt (kur, piemēram, uzrakstu).
PiemēriIzaksīt ar nazi nepareizo uzrakstu.
1.1.Izkašņāt1, izkāsēt1.
PiemēriVistas izkasījušas zirņu dobi.
2.Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
PiemēriIzkasīt bedrīti smiltīs.
3.Kasīt un pabeigt kasīt.
PiemēriIzkasīt sivēnam pa kakli, in Izkasījis muguru, viņš klupa ar visiem desmit pirkstiem cietajā iesarkano matu cekulā un ecēja to.
4.Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izkašāt (3), izkašņāt3.
PiemēriSuns izkasījis kaulu no smiltīm.
Avoti: 3. sējums