izkāmēties
izkāmēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; pareti
1.Ļoti izsalkt. Izkāmēt (2).
PiemēriStrādnieks bija visu dienu darbā bez pusdienas, tā ka bija lieliski izkāmējies.
- Strādnieks bija visu dienu darbā bez pusdienas, tā ka bija lieliski izkāmējies.
- Viņš skolā tā izkāmējies, ka nevar ne pieēsties.
2.Izkāmēt1.
PiemēriMarta:.. Ko tu meklē pie mums?.. Izkāmējies, netīrs, noaudzis. Kā tāds kašķains suns.
- Marta:.. Ko tu meklē pie mums?.. Izkāmējies, netīrs, noaudzis. Kā tāds kašķains suns.
- Es pārnāku mājā noguris, izsalcis kā noskrējies, izkāmējies vilks.
- Tagad tie [hitlerieši] cīnījās izmisīgi, noasiņojuši un izmocīti, lēni līda kā izkāmējušies vilki, kuri no katra meža stūra.. gaida uzglūnam briesmas..
Avoti: 3. sējums