izlamāt
izlamāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Lamāt un pabeigt lamāt.
PiemēriKāds nelietis pat izlamājis priesteri..
- Kāds nelietis pat izlamājis priesteri..
- Vili aizturēja pie Tērandas tilta.. Pēc īsas noskaidrošanas viņu tomēr atbrīvoja, tikai izlamāja..
- «Kā tu vienmēr spēj būt tikai laba un laba? Kad tu vienreiz mani izlamāsi, sadosi pa sprandu? Esmu nopelnījis..»
Avoti: 3. sējums