izlaupīt
izlaupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
PiemēriIzlaupīt dzīvokli.
- Izlaupīt dzīvokli.
- Izlaupīt noliktavu.
- Izlaupīt veikalu.
- Izlaupīt okupētos apgabalus.
- Nereti atrada.. izlaupītas un nodedzinātas mājas.
1.1.Nolaupīt (daudz vai visu).
PiemēriIzlaupīt inventāru.
- Izlaupīt inventāru.
- Lielajā Tēvijas karā.. hitlerieši izlaupīja lieliskās dzintara bagātības.
Avoti: 3. sējums