izlobīties
izlobīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās
1.Refl. → izlobīt1.
PiemēriZirņi izlobījušies no pākstīm.
- Zirņi izlobījušies no pākstīm.
- ..kad iebāza roku [zārda] vidū un izberza sauju, uz delnas izlobījās rupjas, brūnas sēkliņas..
- pārn. ..ēka bija pilna rūkoņas. Un iz [no] rūkoņas tad izlobījās sīka malējas balss, lēna, žēla malējas dziesma.
2.Refl. → izlobīt2.
Piemēri..pareizs spriedums tikai tad tiek redzams, kad tas izcīnās un izlobās laukā no visiem aplamajiem...
- ..pareizs spriedums tikai tad tiek redzams, kad tas izcīnās un izlobās laukā no visiem aplamajiem...
- ..dialogā.. raiti izlobās galvenā atziņa.
Avoti: 3. sējums