izmācīties
izmācīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
PiemēriIzmācīties par kalēju.
- Izmācīties par kalēju.
- «Viņa izmācījās par adītāju..»
- «Ražens puisis!» slavēja Ozols. «Izmācīsies par traktoristu, apars mums visu pagastu.»
- Meitenes izmācās par daiļdārzniecēm un skolotājām.
2.trans. Iemācīties.
PiemēriIzmācīties dzejoli no galvas.
- Izmācīties dzejoli no galvas.
- Izmācīties amatu.
- Izmācīties aust.
- Pa desmit mācītāja gadiem Arps izmācījies diezgan labu latviešu valodu..
- Zelmiņa: Vai zini ko, māt? Kad es būšu izmācījusies šūt, tad noņemsim kaut kur istabiņu, un tur mēs visi trīs dzīvosim.
- Viņš izmācījās vēl labāk dejot..
2.1.Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto).
PiemēriIzmācīties fiziku.
- Izmācīties fiziku.
- Izmācīties angļu valodu.
- ..gulēt, skolas uzdevumus izmācījies, aizgāja Artūrs, pēdējos dienas darbus beidza māte.
3.sar. Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
PiemēriIeva: Un pret tiem večiem tu arī citās lietās neatlaidies. Tie vēl nav izmācījušies.
- Ieva: Un pret tiem večiem tu arī citās lietās neatlaidies. Tie vēl nav izmācījušies.
Avoti: 3. sējums