izmācīties
izmācīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
PiemēriIzmācīties par kalēju.
2.trans. Iemācīties.
PiemēriIzmācīties dzejoli no galvas.
2.1.Sagatavot (mācību priekšmetu), izpildīt (mācību priekšmetā uzdoto).
PiemēriIzmācīties fiziku.
3.sar. Pilnīgi iegūt vēlamās īpašības vai mainīt izturēšanos.
PiemēriIeva: Un pret tiem večiem tu arī citās lietās neatlaidies. Tie vēl nav izmācījušies.
Avoti: 3. sējums