iznīkt
iznīkt -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -nīku; intrans.
1.Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem).
PiemēriEgle iznīkusi.
1.1.Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
Piemēri«Nu iznīksti tu, karaliskā augstība!» Kliedz pūlis.
2.parasti 3. pers. Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrība).
PiemēriJo normālākās sliedēs ievirzījās padomju dzīve, jo lielākus spēkus varēja raidīt pret bandītiem. Buržuāziskā nacionālisma un kāškrusta mērim bija jāiznīkst arī Kurzemes mežos.
3.Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu).
PiemēriIznīkt uzgaidāmajā telpā veselu stundu.
Avoti: 3. sējums