izpušķojums
izpušķojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → izpušķot1. Izrotājums.
PiemēriIstaba izgreznota puķu vītnēm, meijām.. Viss istabas izpušķojums vēl nepabeigts.
- Istaba izgreznota puķu vītnēm, meijām.. Viss istabas izpušķojums vēl nepabeigts.
2.Paveikta darbība, rezultāts → izpušķot2. Pārspīlējums, samākslojums.
Piemēri..es to arī centīšos pastāstīt bez jebkādiem liekiem izpušķojumiem, taisni tā, kā es to dzirdēju no kāda šā notikuma aculiecinieka..
- ..es to arī centīšos pastāstīt bez jebkādiem liekiem izpušķojumiem, taisni tā, kā es to dzirdēju no kāda šā notikuma aculiecinieka..
- ..dzejnieks spēj un arī prot rakstīt bez izpušķojumiem, nereti pirmreizēji grodiem, patiesīgiem un trāpīgiem vārdiem un izteicieniem..
Avoti: 3. sējums