izpušķot
izpušķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izrotāt, izgreznot.
PiemēriIzpušķot durvis.
2.Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
PiemēriŠīs telpas Kaijām atgādina pagājušā rudens piedzīvojumus Pēterpilī. Viņš sāk Henrietei pārstāstīt izpušķodams un palielīdamies.
2.1.Samākslot, izskaistināt (parasti daiļdarbu).
Piemēri..dzejiskajā tēlojumā nav «skaista» vārda, nav tieksmes tēlojumu izpušķot ar neparastām gleznām..
Avoti: 3. sējums