izpušķot
izpušķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izrotāt, izgreznot.
PiemēriIzpušķot durvis.
- Izpušķot durvis.
- Grīvas ciema jaunieši atgriezās mājās pa jūru. Viņu laivas bija izpušķotas meijām.
- Kaimiņam čaklas meitas - Istabiņa izpušķota..
- Ēdamistabā Kaupuru atsēdināja puķēm un zaļumiem izpušķotā goda krēslā..
2.Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
PiemēriŠīs telpas Kaijām atgādina pagājušā rudens piedzīvojumus Pēterpilī. Viņš sāk Henrietei pārstāstīt izpušķodams un palielīdamies.
- Šīs telpas Kaijām atgādina pagājušā rudens piedzīvojumus Pēterpilī. Viņš sāk Henrietei pārstāstīt izpušķodams un palielīdamies.
- ..kroga kalpones.. izpļāpāja un izpušķoja ar uzviju, ko viņas slepen bija novērojušas..
2.1.Samākslot, izskaistināt (parasti daiļdarbu).
Piemēri..dzejiskajā tēlojumā nav «skaista» vārda, nav tieksmes tēlojumu izpušķot ar neparastām gleznām..
- ..dzejiskajā tēlojumā nav «skaista» vārda, nav tieksmes tēlojumu izpušķot ar neparastām gleznām..
- Beigu beigās, kad cieši apsolījos rakstīt, neko neizpušķodama, Nora Karlovna tomēr sāka pāršķirstīt savu mūžu.
Avoti: 3. sējums