Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izspridzināt
izspridzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Spridzinot panākt, ka izsprāgst (1).
PiemēriIzspridzināt granātu.
1.1.Spridzinot ievainot.
PiemēriIzspridzināt ar granātu seju.
1.2.Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu).
Piemēri..liek izlauzt vai izspridzināt gadu simteņiem vecus ozolus..
2.Spridzinot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
PiemēriTika atklāti hitleriešu izspridzinātie krāteri, kas varēja apdraudēt ostas būves.
Avoti: 3. sējums