izstaipīt
izstaipīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas). Vairākkārt izstiept3.
PiemēriIzstaipīt augumu.
- Izstaipīt augumu.
- Izstaipīt notirpušo roku.
- Gribētos nokāpt no zirga, izstaipīt kājas, pasēdēt ceļmalā uz akmeņiem.
- Viņš, piecēlies kājas, izstaipa saliektos locekļus.
- Grozā tupēja gailis ar sasietiem spārniem un kājām... Viņa uzmanīgi pārgrieza saites, gailis mazliet grīļīgi nostājās uz kājām un izstaipīja spārnus.
- ..viņš cēlās no galda un, kaulus izstaipīdams, pastaigājās pa istabu.
Stabili vārdu savienojumiIzstaipīt kaulus.
- Izstaipīt kaulus — Izstaipīt locekļus.
1.1.Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu).
PiemēriDaila brida un brida pa ceļa paltīm un grambām. Plecus nospiedušas mugursomas platās siksnas, rokas izstaipījis čemodāna svars.
- Daila brida un brida pa ceļa paltīm un grambām. Plecus nospiedušas mugursomas platās siksnas, rokas izstaipījis čemodāna svars.
- ..dzīslas vijas kā virves ap smaguma izstaipītajiem muskuļiem..
2.Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
PiemēriIzstaipīt gumiju.
- Izstaipīt gumiju.
- Ar pirkstiem izstaipījis stīgas, sāka spēlēt.
2.1.Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
PiemēriIzstaipīta šalle.
- Izstaipīta šalle.
- Izstaipītās bikšu kabatas liecināja, ka tām iznāk pārnēsāt krietnus smagumus.
3.Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu). Arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
PiemēriIzstaipīt lenti pa visu istabu.
- Izstaipīt lenti pa visu istabu.
- Zirgi šņākdami rija no vārpainiem galiem, sausos stiebrus pa visu lauku izstaipīdami.
Avoti: 3. sējums