izsukāt
izsukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
PiemēriIzsukāt savēlušos matus.
1.1.Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
PiemēriIzsukāt suni.
1.2.Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
PiemēriTur stāvēja.. pāris ķīpu izsukātu linu.
1.3.Sukājot izveidot (piemēram, matos celiņu).
PiemēriIenāca.. slaids džentlmenis, solīdi ģērbies, ar rūpīgi izsukātu celiņu matos..
2.Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
PiemēriIzsukāt blaugznas no matiem.
3.sar. Izķemmēt3.
Piemēri..[policisti] izvērsās milzīgā ķēdē un.., virzoties no ziemeļiem uz dienvidiem, izsukāja katru meža puduri [meklējot partizānus].
4.sar. Strauji, ar lielu kāri izēst.
Avoti: 3. sējums