Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iztrūkt1
iztrūkt parasti 3. pers., -trūkst, pag. -trūka; intrans.
Notrūkt (parasti par pogu).
PiemēriRūtainā krekla piedurknei iztrūkusi poga, ko viņš nemierīgi žņaudzīja pirkstos.
Avoti: 3. sējums