Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izviļāt
izviļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Viļājoties pieplacināt, saplacināt.
PiemēriIzviļāt āboliņu.
2.Viļājot izveidot (ko).
PiemēriIzviļāt no māliem bumbiņas.
3.Viļāt un pabeigt viļāt. Arī izvārtīt2.
PiemēriIzviļāt kartupeli pelnos.
Avoti: 3. sējums