Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izviļāt
izviļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Viļājoties pieplacināt, saplacināt.
PiemēriIzviļāt āboliņu.
  • Izviļāt āboliņu.
  • Izviļāt pļavu.
  • Suņi aizskrējusi gar kanāla malu. Trešais, maziņš, pinkains, sāk apošņāt izviļātos klanus.
  • Zirgi zāli izviļājuši.
2.Viļājot izveidot (ko).
PiemēriIzviļāt no māliem bumbiņas.
  • Izviļāt no māliem bumbiņas.
  • Izviļāt garenas mīklas piciņas.
3.Viļāt un pabeigt viļāt. Arī izvārtīt2.
PiemēriIzviļāt kartupeli pelnos.
  • Izviļāt kartupeli pelnos.
Avoti: 3. sējums